Pirmās ~simts lapas klaji jūsmoju, bet ap vidu jau pamatīgi no visa šī nomoda murdziņa-jociņa piekusu un nevarēju sagaidīt beigas. Feini, absurdi dialogi, bet aprakstos autors ir līdz šķebināšanai pārcenties ar tēlainās izteiksmes līdzekļiem.